Miofunkcionālā terapija

Miofunkcionālā terapija

Ar miofunkcionālās terapijas palīdzību tiek ietekmēta lūpu, mēles, vaigu un sejas muskuļu attīstība un funkcijas – elpošana, zīšana, košļāšana, rīšana un runa. Tā var būt preventīva terapija, diagnostika un ārstēšana situācijās, kad šīs funkcijas ir traucētas vai izmainītas.

Nepareizs elpošanas stereotips – elpošana caur muti, ir visbiežākais iemesls šiem traucējumiem.

Simptomi, kuriem var palīdzēt miofunkcionālā terapija:

  • Sāpēs žoklī, sejā;
  • Izmainīts sakodiens;
  • Izmainīta elpošana- mutes elpošana;
  • Izmainīta košļāšana un rīšana, kas saistīta ar samazinātu muskulatūras tonusu;
  • Īkšķa un citu priekšmetu sūkāšana;
  • Miega traucējumi – apnoja, krākšana.
  • Saīsināta mēles saitīte;
  • Nepareizs mēles stāvoklis mutē;
  • Zobu griešana un košana;
  • Muskulatūras disbalanss sejas, mutes un rīkles muskuļos;
  • Runas traucējumi.

Miofunkcionālajā terapijā tiek izmantoti vingrojumi, kuru mērķis ir neiroloģiskā līmenī “pārmācīt” organismu funkcionēt pareizi, tādā veidā novēršot simptomus un uzlabojot traucētās funkcijas. Terapijas ilgums ir atkarīgs no sūdzībām un uzstādītā mērķa, bet vidēji tā ilgst 3-5 mēnešus.

Pirmajā apmeklējuma reizē tiek veikta pacienta novērtēšana, kas ietver sevī:

  • Aptauju(interviju) ar jautājumiem par zīdaiņa periodu, ēšanu, miegu, dzīvesveidu, paradumiem un citiem jautājumiem;
  • Objektīvi mērījumi – mutes atvērums, mēles saites novērtējums, sakodiens, sejas simetrija, stāja.
  • Funkciju novērtējums – elpošana, rīšana un košļāšana.

Novērtēšanas laikā tiek veikta fotografēšana un filmēšana.

Pēc novērtēšanas tiek sastādīts individuāls terapijas plāns, kas sastāv no 6-8 vingrojumiem, kuri izpildāmi vienu nedēļu.

Pirmos divus mēnešu terapeita apmeklējums ir reizi nedēļā, kura laikā tiek mainīti vingrojumi un novērtēts iepriekšējās nedēļas darbs.

Turpmākos mēnešu apmeklējums ir reizi 2-3 nedēļās.

Pirmais apmeklējums notiek tikai klātienē, bet iknedēļas apmeklējumi var tikt organizēti attālināti.

Bērnus līdz 18 gadu vecumam lūdzam nodarbību apmeklēt kopā ar pieaugušo, kurš mājas apstākļos sekos līdzi vingrojumu izpildei.

Terapijas metode, kas tiek pielietota klīnikā būs piemērota bērniem no 4 gadu vecuma.

Miofunkcionālā terapija iet roku rokā ar ortodontiju, šādā kombinācijā arī ir vērojami vislabākie rezultāti.Nepieciešamības gadījuma var tikt iesaistīts arī fizioterapeits, osteopāts, alergologs, lors un uztura speciālists.

Elpošana caur muti. Tās kaitīgā ietekme.

Tā ir elpošana, kad cilvēks pārsvarā ieelpo un izelpo caur muti, nevis caur degunu.

Tā ietekmē sejas un mutes struktūras un to funkcijas, atstājot iespaidu uz miega kvalitāti, ēšanu, spēju mācīties , dzirdi un valodu.

Kā var konstatēt, ka prevalē elpošana caur muti? Par to var liecināt šādi faktori – atvērta mute miera stāvoklī, bieži aizlikts deguns, sausas lūpas, lūpu krāsas izmaiņas, redzama palielināta mēle, kas var būt izvirzījusies uz priekšu, pagarināts sejas ovāls, izmainīta stāja ar izvirzītu galvu uz priekšu, tumši loki zem acīm, iekrituši vaigi, šņākšana un krākšana.

Kad tiek elpots caur degunu, tad ieelpotais gaiss deguna dobumā tiek attīrīts, sasildīts un mitrināts, līdz ar to plaušās nonāk tīrāks gaiss. Elpojot caur muti šie procesi nenotiek un gaiss plaušās nonāk neattīrīts.

Tas, ka miera stāvoklī mute ir atvērta ietekmē arī daudzas struktūras – apakšžokļa novietojumu, mēles pozīciju mutē. Tas ietekmē aukslēju formu, sejas kaulu augšanu, galvas pozīciju, kakla un ķermeņa augšdaļas muskulatūru.

Visbiežākie iemesli elpošanai caur muti ir alerģiskas iesnas, sinusīts, bronhīts, palielinātas mandeles un adenoīdi, samazināts muskulatūras tonuss sejas un mutes muskuļos, kas veicina atvērtu mutes pozīciju miera stāvoklī. To ietekmē arī kaitīgie ieradumi, piemēram – īkšķa sūkāšana, kā arī strukturāli deguna kaula bojājumi.

Kā elpošana caur muti ietekmē sejas un mutes funkcijas?

Elpojot caur muti ēšanas laikā lūpas visu laiku ir atvērtas, tas palielina ēšanas ātrumu, tā kļūst skaļāka un mazāk efektīva nekā ēdot ar aizvērtām lūpām. Tas var ietekmēt gremošanas sistēmu, biežāk var aizrīties, jo nav koordinēta elpošanas un košļāšana, kā arī tas palielina norītā gaisa daudzumu. Ir apgrūtinoši elpot caur muti, ja tajā atrodas ēdiens, tāpēc šajā brīdī ir jāizvēlas – ēst vai elpot. Vērojamas izmaiņas arī norijot kumosu, bieži rīšanas brīdī parādīsies mēle, var tikt novērots muskuļu saspringums apkārt mutei, kā arī galvas kustības, tādā veidā palīdzot kumosam nonākt barības vadā. Var būt pastiprināta siekalu veidošanās. Neskaidra izruna (skaņas “s”, “z”) sakarā ar to, ka mēle bieži ir izvirzīta uz priekšu un atrodas starp zobiem.

Pastāvīgi turot muti atvērtu var veidoties sausas un sasprēgājušas lūpas, īsa un ātra elpošana, samazinās muskuļu spēks lūpās, mēlē, žoklī, vaigos. Tas ietekmē mēles pozīciju, tā mutē vairāk virzīsies uz priekšu, tādā veidā ietekmējot sejas estētiku, zobus un sakodienu. Veidojas pagarināts sejas ovāls, apakšžoklis virzās uz aizmuguri un aukslējas (“mutes jumtiņš”) kļūst šaurākas un dziļākas.

Kādas sekas ir elpošanai caur muti?

Gulēšana ar atvērtu muti var radīt šādas sekas – traucēts miegs, krākšana, galvas sāpes, siekalošanās, slāpes pamostoties, miegainums no rīta, miega apnoja (elpošanas traucējumi miegā), samazināts skābekļa saturs asinīs.

Miega traucējumi var radīt satraukumu, nemieru, samazinātas koncentrēšanās spējas. Tas ietekmē uzmanību, atmiņu un var radīt mācīšanās traucējumus bērniem. Bērni, kuri elpo caur muti biežāk slimo ar iesnām, dažādām kakla infekcijām un hroniskiem ausu iekaisumiem. Bieži vērojams balss aizsmakums, jo mutei pastāvīgi esot atvērtai rodas sausums balss saišu struktūrās.

Lielu ietekmi elpošana caur muti atstāj uz stāju, sevišķi galvas stāvokli. Galva virzīsies uz priekšu nodrošinot lielāku brīvo telpu elpceļiem, lai atvieglotu elpošanu. Tas ietekmēs mēles pozīciju, tā neatradīsies vairs tur, kur tai ir jābūt miera stāvoklī. Ir atrodamas arī citas izmaiņas stājā – samazināts vēdera muskuļu spēks un tieksme pleciem virzīties uz priekšu.

Var būt samazināta apetīte, samazināts košļāšanas muskuļu spēks un norīšanas grūtības. Priekšroka tiks dota šķidrākiem, mīkstākiem ēdieniem, biežāk padzersies ēdot. Ēstgribu ietekmē arī tas, ka bieži ir traucēta oža un garšas sajūta.

Ar miofunkcionālās terapijas palīdzību var apgūt pareizu elpošanas stereotipu – caur degunu. To var panākt mācoties iesaistīt nepieciešamos muskuļus. Ar dažādu vingrojumu palīdzību uzlabot to funkciju, spēku un iesaisti. Jaņem vērā, ka visbiežāk būs nepieciešama vairāku speciālistu iesaistīšanās – alergologa, lora, fizioterapeita.

Kādu ļaunumu nodara īkšķa sūkāšana un ilgstoša knupīša lietošana.

Šie kaitīgie ieradumi, to intensitāte, biežums un ilgums var ietekmēt bērna sejas augšanu un veidošanos, augšējās un apakšējās zobu rindas attiecības (var veidoties atvērts sakodiens). Tie var veicināt mutes un sejas muskuļu problēmas, nepareizu elpošanas stereotipu, košļāšanas un rīšanas funkcijas traucējumus, kā arī izrunas problēmas, kas rodas mēlei atrodoties nepareizā pozīcijā.

Miofunkcionālā terapija var palīdzēt pārtraukt šos nevēlamo ieradumus, bet bērnam ir jāapzinās problēma un jābūt gatavam sadarboties. Sākotnēji ir mēnesi gara atradināšanās programma sadarbībā ar miofunkcionālo speciālistu un pēc tam tiek uzsākta terapija, kurā galvenokārt tiek stiprināti mēles un lūpu muskuļi, kā arī tiek līdzsvarotas tādas funkcijas, ka elpošana, košļāšana un rīšana.

Kas ir temporomandibulārās (žokļa) locītavas disfunkcija?

Šis termins tiek lietots situācijā, kad ir ietekmēta šīs locītavas funkcija, kā arī muskuļi un citas struktūras, kas ir iesaistītas košļāšanā.

Disfunkciju var radīt dažādi faktori, piemēram zobu izmaiņas (to iztrūkums vai nolietojums, slikti pieguļošas protēzes/implanti), košļāšana uz vienas puses, elpošana caur muti, trauma, deģeneratīvas izmaiņas locītavā , muskuļu pārslodze (piemēram stresa laikā) kā arī kaitīgie ieradumi (nagu graušana, bieži atbalstot galvu uz zoda, zobu griešana un košana miegā).

Biežākie simptomi ir sāpes žokļa locītavas rajonā, sāpes auss rajonā, troksnis ausīs, aizkritušas ausis, skaņa aizverot/atverot muti (krakšķēšana), sāpes vai grūtības atvērt muti, sāpes kustinot apakšžokli un košļāšanā iesaistītos muskuļus.

Vai ēdiena košļāšana tikai uz vienas puses ir kaitīga?

Košļājot ēdienu tikai vienā pusē, tiek akcentēts muskuļu darbs tikai vienā pusē. Tas var radīt asimetriskus sejas vaibstus. Var tikt ietekmēts sakodiens un žokļa locītava vienā pusē var tik pārslogota, kas rezultējas ar sāpēm.

Sakodiena izmaiņas, to veidi.

Bieži sakodiena izmaiņas provocē mēles nepareizs stāvoklis mutē, kaitīgie ieradumi – īkšķa sūkāšana, knupītis, palielinātas mandeles, pārāk ilga bērna barošana ar pudeli, nakts barošana ar pudeli, novēlota bērna barošana ar graužiem, grūtāk sakožamiem produktiem, saīsināta mēles saitīte u.c.

Ir dāžādi izmainīta sakodiena veidi – var būt šķībi zobi, situācijas, kad žokļi nepieguļ viens otram  – apakšžoklis vai augšžoklis var būt izvirzīts par daudz uz priekšu vai aizmuguri, slīps sakodiens un atvērts sakodiens, kad zobi nesakļaujas.

Miofunkcionālās terapijas mērkis šadās situācijās ir ar vingrojumu palīdzību mainīt mēles stāvokli mutē, mazināt muskuļu disbalansu, kas radies šīs situācijas rezultātā un uzlabot muskuļu funkciju, apturot turpmākās sakodiena izmaiņas. Šī terapija bieži ir savienota ar ortodontisko ārstēšanu.

Vai miofunkcionālā terapja būtu jāveic pirms vai pēc ortodontiskās ārstēšanas?

Katra situācija ir jāizvērtē atsevišķi, terapija var tikt uzsākta pirms, paralēli un arī pēc ortodontijas, bet visbiežāk abas ārstēšanas ir cieši saistītas un var tikt panākts labāks rezultāts, kad tās notiek paralēli. Miofunkcionālā terapija palīdzēs panākt līdzsvaru  muskuļu darbā un funkcijās, ko tie veic, tā veicina pareizu mēles novietojumu mutē un tādā veidā stabilizē panākto rezultātu ortodontijā, lai pēc laikā nebūtu nepieciešama atkārtota ārstēšana.

Saīsināta mēles saitīte

Saīsinātai mēles saitītei ir dažādas pakāpes un atkarībā no tām tiek pielietota terapija. Ir gadījumi, ka iespējams iztikt bez ķirurģiskas iejaukšanās, bet ja nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, tad labākiem rezultātiem to ieteicams savienot ar miofunkcionālo terapiju, kas tiek uzsākta mēnesi pirms ķirurģiskās procedūras, lai audus padarītu elastīgākus un šī procedūra radītu mazāku diskomfortu. Terapija tiek turpināta uzreiz pēc procedūras, tādejādi veicinot audu sadzīšanu un ātrāku pilnu mēles kustību atjaunošanu.

Miofunkcionālā terapija un krākšana.

Krākšana tiek definēta kā daļējs augšējo elpceļu aizsprostojums, sašaurinājums, kad esot miegā, no noslīdējušiem mutes un rīkles muskuļiem rodas skaņas un vibrācijas. Konstantas vibrācijas

ietekmē rīkles un mutes muskuļi kļūst lielāki, gan izmēra ziņā,gan biezumā. Tas ar novest līdz pilnīgai vai daļējai obstrukcijai miegā. Obstruktīvā miega apnoja, tas ir sindroms, kas tiek definēts kā elpceļu nosprostojums miega laikā.

Miofunkcionālā speciālista uzraudzībā var tikt veikti specifiski vingrojumi, kuru rezultāta tiek stiprināti rīkles un mutes muskuļi neļaujot tiem miega laikā noslīdēt uz leju un radīt obstrukciju elpceļos.

Saziņai

+371 26 25 25 39
[email protected]

Adrese

K. Barona iela 130, Rīga

Darba laiks

P-C 9.00-18.00
Pk 9.00-17.00